Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli Latvijas Republikā

Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli Latvijas Republikā

Aicinām atjaunot ar Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma slieksni Ls 90 mēnesī, saglabāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu Ls 63 un paaugstināt IIN līdz 27%. Mūsu veikto aprēķinu mērķis bija noskaidrot, kā iecerētās un jau spēkā esošās nodokļu izmaiņas ietekmēs iedzīvotājiem paliekošo naudas summu uz rokas. Rezultāts bija pārsteidzošs.
Nodokļu maksātāju biedrības eksperti aprēķinājuši, ka valsts iedzīvotāju vairākumu, tas ir vidusslāni, vairāk ietekmē neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošu personu samazināšana, nekā IIN paaugstināšana. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa paaugstināšana uz 27% atstātu tādu pašu ietekmi uz vidusslāni, kā valdības samazinātais neapliekamais minimums.
Salīdzinot ar iepriekšējām likmēm, katrs valsts iedzīvotājs no 2010.gada 01.janvāra ar vienu apgādājamo personu zaudēs mēnesī pat Ls 23,69. Saskaņā ar plānoto budžetu, šis samazinājums no Ls 150 algas (uz papīra) būtu attiecīgi 14,58% , bet personai ar Ls 1900 (uz papīra) šie Ls 23,69 būtu vien tikai 1,73% ar vienu apgādājamo personu.
Valdību veidojošās partijas šī gada 09.novembrī koalīcijas partiju sanāksmē vienojušās atbalstīt IIN likmes palielināšanu no pašreizējiem 23% līdz 25%, saglabājot esošās neapliekamā minimuma (Ls 35) un atvieglojumu par apgādībā (Ls 25) esošu personu likmes. Šādā gadījumā, saskaņā ar mūsu aprēķiniem, katrs iedzīvotājs ar algu Ls 150 mēnesī uz papīra un bez apgādājamiem zaudēs katru mēnesi 11,67% no saviem ienākumiem uz rokas. Ar vienu apgādājamo attiecīgi zaudēs 7,05%. Savukārt ar ienākumiem Ls 1900 mēnesī uz papīra bez apgādājamiem zaudēs katru mēnesi tikai 3,44% no saviem ienākumiem uz rokas. Ar vienu apgādājamo attiecīgi zaudēs 3,31%. Ar aprēķiniem var iepazīties pielikumā esošā piemēra un salīdzinošajās tabulās.
Mūsu ekspertu aprēķini rāda ka, pie IIN 27% algas samazinājums uz rokas būs mazāks par valdības plānoto, pie aptuveni Ls 500 uz papīra bez apgādājamiem un pie Ls 800 algas uz papīra iedzīvotājiem ar vienu apgādājamo. Jo vairāk ir apgādājamo, jo vēl vairāk palielinās algas slieksnis, kuru minimāli skartu IIN ar 27% likmi.
Neatjaunojot ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu Ls 90 mēnesī un atvieglojumus par apgādībā esošu personu Ls 63 valstī jau šinī ziemā būs sociāla katastrofa. Zemo algu saņēmējiem ienākumi uz rokas samazināsies par 10-15 %. Pieaugs iedzīvotāju nabadzība, parādi, pašnāvības, noziedzība un viss kas tam seko.
Tādēļ Nodokļu maksātāju biedrība aicina atjaunot ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma slieksni Ls 90 mēnesī, saglabāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu Ls 63 un paaugstināt IIN līdz 27%.

Iesniedz grozījumus Publisko iepirkumu likumā

Nodokļu maksātāju biedrība (www.nodoklumaksataji.lv) Saeimā un Ministru kabinetā iesniegusi virkni priekšlikumu publisko iepirkumu procedūras uzlabošanai, ar mērķi samazināt vairākus iepirkumu sliekšņus. Biedrības pārstāvji uzskata, ka līdz šim brīdim nav realizējies neviens no esošajā Publisko iepirkumu likuma uzdevumiem. Tāpēc šādu grozījumu ieviešana ir jo sevišķi svarīga tagad.

Pašreizējā Publisko iepirkumu likuma uzdevums ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātību, piegādātāju brīvu konkurenci un pasūtītāja vienlīdzīgu attieksmi pret tiem. Tāpat likums nosaka arī valsts un pašvaldību līdzekļu it kā efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Diemžēl pēdējā pusgada laikā Nodokļu maksātāju biedrībā (NMB) vairākkārtīgi ir vērsušās gan atsevišķas privātpersonas, gan vairāki uzņēmēji, kas valsts iestāžu un sevišķi pašvaldību iepirkumos saskārušies ar ierēdņu darbībām, kuras ir divdomīgi vērtējamas un varētu būt uzskatāmas arī par korumpētām.

Šādu privātpersonu un uzņēmēju aktivitāti NMB skaidro ar to, ka praksē Publisko iepirkumu likums ir izrādījies neefektīvs. Šo faktu apliecinot arī nesen kā emuārā (blogā) “labienodomi.wordpress.com” anonīmi, bet ar uzskatāmiem pierādījumiem, publicētais raksts ar nosaukumu “Es esmu gaišreģe“. Stāsts vēsta par konkursu, ko izsludinājusi Latvijas Jūras administrācija par godu 15 gadu jubilejas svinībām, kaut gan ielūgumi uz attiecīgo pasākumu bijuši jau iepriekš nodrukāti un izsūtīti ielūgtajiem viesiem. Piedevām ar visu pasākuma vadītāja vārdu, kuram vēl tikai vajadzēja uzvarēt konkursā.

Augstie publisko iepirkumu sliekšņi, kā arī neadekvātie izvērtējuma kritēriji esot īpaši jūtami piedaloties pašvaldību rīkotajos konkursos. NMB situāciju vērtē kā dramatisku, jo pateicoties ES līdzfinansētajiem projektiem Publisko iepirkumu skaits ir īpaši palielinājies tieši pašvaldībās.

Daudzu pašvaldību vadītāji izmanto vienkāršotu iepirkuma procedūru. Tā rezultātā bieži vien vienpersoniski (slepeni vai slēgtā sēdē) tiek izvērtēti un izsludināti tā saucamie “uzvarētāji”. Nereti šo “uzvarētāju” izmaksu tāmes brīnumainā kārtā izrādās vien par nieka pieciem latiem lētākas nekā godprātīgu konkursa dalībnieku sagatavotie un iesniegtie piedāvājumi, situāciju skaidro NMB vadītājs Aigars Krīgalis. Līdzīgi piemēri nav retums, jo pašreizējais iepirkumu likums lielā mērā sekmē valsts un pašvaldību līdzekļu izsaimniekošanu. Tas arī mudinājis biedrību rīkoties, lai aktīvi iesaistītos attiecīgās problēmas risināšanā.

NMB vadītājs ir pārliecināts, ka, lai ietaupītu gan valsts, gan pašvaldību iestāžu līdzekļus, ir būtiski jāsamazina vairāki likumā noteiktie iepirkumu sliekšņi. Pārspīlētās konkurences dēļ būvniecības izmaksas valstī ir samazinājušās līdz pat divām vai trīs reizēm un šobrīd atrodas aptuveni 2000. gada līmenī. Bet pie esošajām normām gan valsts, gan arī pašvaldības var nesludināt atklātu konkursu būvniecības iepirkumiem par summu, kas nepārsniedz 12 0000 latus.

Tas nozīmē, ka vismaz pašvaldību līmenī var daļēji vai pat pilnībā realizēt praktiski jebkuru būvniecības projektu, veicot vienkāršu cenu aptauju. Tādēļ Krīgalis uzskata, ka jau no pirmā janvāra jāatgriežas pie sākotnējām Publisko iepirkumu likuma normām, kuras noteica – atklāti konkursi valsts un pašvaldību iestādēm jārīko visiem iepirkumiem, kas pārsniedz 10 000 latu slieksni. “Pirmkārt, grozījumi veicinās godīgu konkurenci uzņēmēju starpā un nodrošinās vienlīdzīgus nosacījumus dalībai valsts iepirkumos ne tikai “uz papīra”, bet arī praksē. Otrkārt, tie reāli un ievērojami samazinās gan korupciju, gan arī korupcijas draudus kā valsts, tā arī pašvaldību iestādēs,” uzsver Krīgalis.

Sauks pie atbildības patvaļīgus valsts ierēdņus

Reaģējot uz valsts iestāžu un ierēdņu pārmērīgo visatļautību, kāda uzņēmēju grupa plāno dibināt biedrību, kas turpmāk iestāsies par nodokļu maksātāju interesēm. „Nodokļu maksātāju biedrības” (NMB) dibinātāji uzskata, ka beidzot ir pienācis laiks pieprasīt lielāku atbildību no ierēdņiem un valsts amatpersonām.

Idejas autors Aigars Krīgalis stāsta, ka doma par organizācijas izveidi radusies, sastopoties ar aizvien pieaugošu ierēdņu nekompetenci un klaju nodokļu maksātāju interešu ignorēšanu. „Ekonomiskās krīzes apstākļos īpaši bīstama tendence starp valsts ierēdņiem ir nesodāmības un pārlieku lielas varenības sajūta,” norāda A.Krīgalis.

Uzņēmējs šīs patvaļas iemeslus skaidro ar ierēdņu prātos iesakņojušos domu, ka valsts aparāts tik un tā „piesegs” savu klerku nelikumības vai nolaidību. „Domāju, ka šāda apvienība varētu būt nozīmīgs solis pretī taisnīgākai un profesionālākai valsts iestāžu darbībai,” ir pārliecināts A.Krīgalis.

Topošās „Nodokļu maksātāju biedrības” pārstāvis nešaubās, ka organizācija spēs veiksmīgi iestāties par to, lai nodokļu maksātājs varētu prasīt godīgu, profesionālu un atbildīgu ierēdņu attieksmi. „Jau šobrīd mūsu rīcībā ir pietiekami resursi un pieredze, lai beidzot liktu ierēdņiem ieklausīties uzņēmēju un citu nodokļu maksātāju viedoklī,” uzsver A.Krīgalis.

Savu darbību organizācija plāno izvērst ne vien juridiskā, bet arī publiskā telpā. Šī mērķa īstenošanai biedrība veltīs lielas pūles sabiedriskās domas veidošanai un konkrētu problēmu atspoguļošanai plašsaziņas līdzekļos. Tāpat daudz tikšot strādāts pie tā, lai atbildīgās institūcijas sāktu reāli izvērtēt atsevišķu ierēdņu rīcību un kompetenci.

Biedrības dibinātāji domā arī par to, kā pavairot iespējas nodokļu maksātājiem pašiem iesniegt dažādus priekšlikumus valsts likumdošanas un izpildinstitūcijās. Tādā veidā veicinot likumīgu interešu lobēšanu, kā arī dodot uzņēmējiem iespēju jau savlaicīgi paust savu gribu lēmējinstitūcijām. Viens no NMB galvenajiem mērķiem būšot vēršanās pret bezatbildīgām ierēdņu darbībām tiesās un citās tam paredzētās institūcijās.

A.Krīgalis uzskata, ka šobrīd Latvijā slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. „Būtu muļķīgi sēdēt, gaidīt un ticēt, ka valsts iestāžu attieksme pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem mainīsies pati no sevis,” saka Krīgalis. Viņš apgalvo, ka uzlabot situāciju par labu nodokļu maksātājam, var tikai un vienīgi paši nodokļu maksātāji. Bet labākais veids, kā to izdarīt, esot apvienoties šādā „Nodokļu maksātāju biedrībā”.

Biedrības dibinātāji aicina visus, kam ir interese vai ierosinājumi par šo projektu, sazināties ar viņiem, rakstot e-pastu uz adresi info@nodoklumaksataji.lv vai zvanot pa tālruni +371 20370525