Zviedrijas nodokļu uzraugs turpina cīņu par septiņiem santīmiem

Zviedrijas nodokļu uzraugs turpina cīņu par septiņiem santīmiem.

Viena Zviedrijas krona (0.07 Ls), acīmredzot, ir pietiekams iemesls tam, lai Zviedrijas Nodokļu aģentūra algotu advokātus un cīnītos par to vairākās tiesu instancēs, raksta The Local.

Šogad aprīlī kāds Stokholmā dzīvojošs vīrietis kļūdas pēc, nomaksājot nodokli ar internetbankas starpniecību, 65 kronu (4.46 Ls) vietā samaksāja 64 kronas (4.39 Ls). Pēc tam, kad vīrietis kļūdu apjauta un samaksāja arī trūkstošo kronu, bija jau par vēlu un viņam tika piespriests 500 kronu (34.30 Ls) liels sods.

Vīrietis nevēlējās maksāt sodu un vērsās Zviedrijas Nodokļu aģentūrā, kura sodu samazināja līdz 200 kronām (13.72 Ls), ar ko vīrietis nebija apmierināts, un tālāk vērsās Stokholmas Administratīvajā apgabaltiesā. Tur viņa prasība tika atzīta un sods atcelts.
Tiesa norādīja, ka kļūdas pēc vēlāk pārskaitītā viena krona nav iemesls, lai vīrieti sodītu. Tā gan neuzskata Zviedrijas Nodokļu aģentūra, kas tiesā iesniegusi apelāciju, norādot, ka vīrieša kļūda ir viņa paša atbildība, un līdz ar to viņam jāatbild par kavēto maksājumu.

Raksts pārpublicēts no www.dv.lv

Diemžēl izrādās stulbi ierēdņi (burta kalpi) atrodas arī labklājības etalonā Skandināvijā, ne tikai Latvijā. Pret tādiem ir jācīnās visiem spēkiem, visai sabiedrībai. Katrs, kas cietis no līdzīgām stulbībām, var vērsties pēc palīdzības mūsu biedrībā, mēs palīdzēsim pret šādām ierēdņu patvaļām. Tādas lietas nenotiktu, ja zaudējumus rezultātā piedzītu no šāda stulba lēmuma pieņēmēja-ierēdņa.

Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli Latvijas Republikā

Par Iedzīvotāju ienākumu nodokli Latvijas Republikā

Aicinām atjaunot ar Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma slieksni Ls 90 mēnesī, saglabāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu Ls 63 un paaugstināt IIN līdz 27%. Mūsu veikto aprēķinu mērķis bija noskaidrot, kā iecerētās un jau spēkā esošās nodokļu izmaiņas ietekmēs iedzīvotājiem paliekošo naudas summu uz rokas. Rezultāts bija pārsteidzošs.
Nodokļu maksātāju biedrības eksperti aprēķinājuši, ka valsts iedzīvotāju vairākumu, tas ir vidusslāni, vairāk ietekmē neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošu personu samazināšana, nekā IIN paaugstināšana. Iedzīvotāju ienākumu nodokļa paaugstināšana uz 27% atstātu tādu pašu ietekmi uz vidusslāni, kā valdības samazinātais neapliekamais minimums.
Salīdzinot ar iepriekšējām likmēm, katrs valsts iedzīvotājs no 2010.gada 01.janvāra ar vienu apgādājamo personu zaudēs mēnesī pat Ls 23,69. Saskaņā ar plānoto budžetu, šis samazinājums no Ls 150 algas (uz papīra) būtu attiecīgi 14,58% , bet personai ar Ls 1900 (uz papīra) šie Ls 23,69 būtu vien tikai 1,73% ar vienu apgādājamo personu.
Valdību veidojošās partijas šī gada 09.novembrī koalīcijas partiju sanāksmē vienojušās atbalstīt IIN likmes palielināšanu no pašreizējiem 23% līdz 25%, saglabājot esošās neapliekamā minimuma (Ls 35) un atvieglojumu par apgādībā (Ls 25) esošu personu likmes. Šādā gadījumā, saskaņā ar mūsu aprēķiniem, katrs iedzīvotājs ar algu Ls 150 mēnesī uz papīra un bez apgādājamiem zaudēs katru mēnesi 11,67% no saviem ienākumiem uz rokas. Ar vienu apgādājamo attiecīgi zaudēs 7,05%. Savukārt ar ienākumiem Ls 1900 mēnesī uz papīra bez apgādājamiem zaudēs katru mēnesi tikai 3,44% no saviem ienākumiem uz rokas. Ar vienu apgādājamo attiecīgi zaudēs 3,31%. Ar aprēķiniem var iepazīties pielikumā esošā piemēra un salīdzinošajās tabulās.
Mūsu ekspertu aprēķini rāda ka, pie IIN 27% algas samazinājums uz rokas būs mazāks par valdības plānoto, pie aptuveni Ls 500 uz papīra bez apgādājamiem un pie Ls 800 algas uz papīra iedzīvotājiem ar vienu apgādājamo. Jo vairāk ir apgādājamo, jo vēl vairāk palielinās algas slieksnis, kuru minimāli skartu IIN ar 27% likmi.
Neatjaunojot ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamo minimumu Ls 90 mēnesī un atvieglojumus par apgādībā esošu personu Ls 63 valstī jau šinī ziemā būs sociāla katastrofa. Zemo algu saņēmējiem ienākumi uz rokas samazināsies par 10-15 %. Pieaugs iedzīvotāju nabadzība, parādi, pašnāvības, noziedzība un viss kas tam seko.
Tādēļ Nodokļu maksātāju biedrība aicina atjaunot ar Iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) neapliekamā minimuma slieksni Ls 90 mēnesī, saglabāt atvieglojumu par apgādībā esošu personu Ls 63 un paaugstināt IIN līdz 27%.

Iesniedz grozījumus Publisko iepirkumu likumā

Nodokļu maksātāju biedrība (www.nodoklumaksataji.lv) Saeimā un Ministru kabinetā iesniegusi virkni priekšlikumu publisko iepirkumu procedūras uzlabošanai, ar mērķi samazināt vairākus iepirkumu sliekšņus. Biedrības pārstāvji uzskata, ka līdz šim brīdim nav realizējies neviens no esošajā Publisko iepirkumu likuma uzdevumiem. Tāpēc šādu grozījumu ieviešana ir jo sevišķi svarīga tagad.

Pašreizējā Publisko iepirkumu likuma uzdevums ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātību, piegādātāju brīvu konkurenci un pasūtītāja vienlīdzīgu attieksmi pret tiem. Tāpat likums nosaka arī valsts un pašvaldību līdzekļu it kā efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. Diemžēl pēdējā pusgada laikā Nodokļu maksātāju biedrībā (NMB) vairākkārtīgi ir vērsušās gan atsevišķas privātpersonas, gan vairāki uzņēmēji, kas valsts iestāžu un sevišķi pašvaldību iepirkumos saskārušies ar ierēdņu darbībām, kuras ir divdomīgi vērtējamas un varētu būt uzskatāmas arī par korumpētām.

Šādu privātpersonu un uzņēmēju aktivitāti NMB skaidro ar to, ka praksē Publisko iepirkumu likums ir izrādījies neefektīvs. Šo faktu apliecinot arī nesen kā emuārā (blogā) “labienodomi.wordpress.com” anonīmi, bet ar uzskatāmiem pierādījumiem, publicētais raksts ar nosaukumu “Es esmu gaišreģe“. Stāsts vēsta par konkursu, ko izsludinājusi Latvijas Jūras administrācija par godu 15 gadu jubilejas svinībām, kaut gan ielūgumi uz attiecīgo pasākumu bijuši jau iepriekš nodrukāti un izsūtīti ielūgtajiem viesiem. Piedevām ar visu pasākuma vadītāja vārdu, kuram vēl tikai vajadzēja uzvarēt konkursā.

Augstie publisko iepirkumu sliekšņi, kā arī neadekvātie izvērtējuma kritēriji esot īpaši jūtami piedaloties pašvaldību rīkotajos konkursos. NMB situāciju vērtē kā dramatisku, jo pateicoties ES līdzfinansētajiem projektiem Publisko iepirkumu skaits ir īpaši palielinājies tieši pašvaldībās.

Daudzu pašvaldību vadītāji izmanto vienkāršotu iepirkuma procedūru. Tā rezultātā bieži vien vienpersoniski (slepeni vai slēgtā sēdē) tiek izvērtēti un izsludināti tā saucamie “uzvarētāji”. Nereti šo “uzvarētāju” izmaksu tāmes brīnumainā kārtā izrādās vien par nieka pieciem latiem lētākas nekā godprātīgu konkursa dalībnieku sagatavotie un iesniegtie piedāvājumi, situāciju skaidro NMB vadītājs Aigars Krīgalis. Līdzīgi piemēri nav retums, jo pašreizējais iepirkumu likums lielā mērā sekmē valsts un pašvaldību līdzekļu izsaimniekošanu. Tas arī mudinājis biedrību rīkoties, lai aktīvi iesaistītos attiecīgās problēmas risināšanā.

NMB vadītājs ir pārliecināts, ka, lai ietaupītu gan valsts, gan pašvaldību iestāžu līdzekļus, ir būtiski jāsamazina vairāki likumā noteiktie iepirkumu sliekšņi. Pārspīlētās konkurences dēļ būvniecības izmaksas valstī ir samazinājušās līdz pat divām vai trīs reizēm un šobrīd atrodas aptuveni 2000. gada līmenī. Bet pie esošajām normām gan valsts, gan arī pašvaldības var nesludināt atklātu konkursu būvniecības iepirkumiem par summu, kas nepārsniedz 12 0000 latus.

Tas nozīmē, ka vismaz pašvaldību līmenī var daļēji vai pat pilnībā realizēt praktiski jebkuru būvniecības projektu, veicot vienkāršu cenu aptauju. Tādēļ Krīgalis uzskata, ka jau no pirmā janvāra jāatgriežas pie sākotnējām Publisko iepirkumu likuma normām, kuras noteica – atklāti konkursi valsts un pašvaldību iestādēm jārīko visiem iepirkumiem, kas pārsniedz 10 000 latu slieksni. “Pirmkārt, grozījumi veicinās godīgu konkurenci uzņēmēju starpā un nodrošinās vienlīdzīgus nosacījumus dalībai valsts iepirkumos ne tikai “uz papīra”, bet arī praksē. Otrkārt, tie reāli un ievērojami samazinās gan korupciju, gan arī korupcijas draudus kā valsts, tā arī pašvaldību iestādēs,” uzsver Krīgalis.

Atbalsta neapliekamā minimuma samazināšanu

Valdība šodien bez diskusijām atbalstīja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma samazināšanu.
Strādājošajiem tas tiks samazināts no 35 Ls līdz 25 Ls mēnesī, savukārt nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām tiks samazināts no 63 Ls līdz 25 Ls mēnesī.

Pagaidām nav izstrādāti solītie Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kam būtu jānodrošina, lai nodokļu atvieglojumu samazināšana neskartu ģimenes, kurās ir trīs vai vairāk bērni.

Vai tiešām valdība no šī samazinājuma gūs VĒRĀ ņemamu ietaupījumu budžetā? Vai nebūtu prātīgāk pēc iespējas lielāku naudas masu atstāt iedzīvotajiem uz ”rokas”? Ko savukārt tērēt pārtikai, komunālajiem maksājumiem, kredītiem un līzingiem?

Nodokļu maksātāju biedrībai drīz būs savs viedoklis šajā jautājumā! Mēs aicinām izteikties visus nodokļu maksātājus mūsu valstī, kam šī problēma rūp. Sūtiet mums e-pastā savus priekšlikumus un idejas.

NMB aicina veikt izmaiņas Publisko iepirkumu likumā

Nodokļu maksātāju biedrībā pēdējā pusgada laikā ir vairākkārtīgi vērsušies gan privātpersonas, gan daudzi būvuzņēmēji, kas saskārušies ar ierēdņu aizdomīgām koruptīvām darbībām valsts iestāžu un sevišķi pašvaldību iepirkumos.

Saskaņā ar minēto likumu: 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir nodrošināt: 1) iepirkuma procedūras atklātumu; 2) piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; 3) valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku.

Praksē diemžēl nedarbojas neviens no likuma mērķiem. Valsts un pašvaldību līdzekļus, nodokļu maksātāju naudu, ierēdņi bieži vien uzkrītoši rupji izsaimnieko. Neapstrīdam nepieciešamību cīnīties pret apzinātām iepirkumu kavēšanām pret uzņēmējiem, kas nepamatoti iesniedz sūdzības IUB, lai tikai kavētu konstruktīvu darbību, ar sūdzības nodrošinājuma maksas ieviešanu. Ekonomiskās krīzes dēļ ir pārspīlēti saasinājusies konkurence, atsevišķu būvdarbu veidiem izmaksām samazinoties gandrīz trīs 3 reizes, pārējiem vismaz 2 reizes. Iepriekš noteiktajiem sliekšņiem vairs nav ekonomiska pamatojuma. Uzskatām, ka cīnoties pret korupciju un ar mērķi taupīt valsts iestāžu un sevišķi pašvaldību līdzekļus, ir būtiski jāsamazina sliekšņi, kad iepirkumus rīkojot jārīko nevis cenu aptauja, bet atklāti konkursi.

Pēc savas būtības steidzamības kārtā ir jāatgriežas pie minētajiem sliekšņiem pirmskrīzes periodā.

Esošā redakcijā: 8.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana (1) Ir šādas iepirkuma procedūras: 1) atklāts konkurss; 2) slēgts konkurss; 3) sarunu procedūra; 4) konkursa dialogs; 5) metu konkurss. (2) Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 20 000 latu vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 120 000 latu vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 3000 latu vai lielāka piegādes vai pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 10 000 latu vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, bet iepirkumu veic šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Izteikt šādā redakcijā: 8.pants. Iepirkuma procedūru veidi un to piemērošana (1) Ir šādas iepirkuma procedūras: 1) atklāts konkurss; 2) slēgts konkurss; 3) sarunu procedūra; 4) konkursa dialogs; 5) metu konkurss. (2) Šo likumu attiecina uz šā panta pirmajā daļā minētajām iepirkuma procedūrām, ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu līgumcena ir vienāda ar 5 000 latu vai lielāka un publisku būvdarbu līgumu līgumcena ir vienāda ar 20 000 latu vai lielāka. Slēdzot būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus, ja to paredzamā līgumcena ir mazāka par minētajām līgumcenu robežām, bet vienāda ar 2000 latu vai lielāka piegādes vai pakalpojumu līgumiem un vienāda ar 5 000 latu vai lielāka būvdarbu līgumiem, pasūtītājs nepiemēro šā panta pirmajā daļā minētās iepirkuma procedūras, bet iepirkumu veic šā likuma 8.1 pantā noteiktajā kārtībā.

Esošā redakcijā: 8.1 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras (1) Ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 3000 latu vai lielāka, bet mazāka par 20 000 latu un publisku būvdarbu līgumu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 10 000 latu vai lielāka, bet mazāka par 120 000 latu, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Izteikt šādā redakcijā: 8.1 pants. Iepirkumi, kuriem nepiemēro šajā likumā regulētās iepirkuma procedūras (1) Ja publisku piegādes līgumu vai pakalpojumu līgumu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 2000 latu vai lielāka, bet mazāka par 5 000 latu un publisku būvdarbu līgumu paredzamā līgumcena ir vienāda ar 5 000 latu vai lielāka, bet mazāka par 20 000 latu, pasūtītājs veic iepirkumu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

Esošā redakcijā: III nodaļa. Iepirkuma komisija 22.pants. Iepirkuma komisijas izveide (3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 500 000 latu, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz pieci locekļi.

Izteikt šādā redakcijā: III nodaļa. Iepirkuma komisija 22.pants. Iepirkuma komisijas izveide (3) Pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz trīs locekļi. Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka par 200 000 latu, pasūtītājs izveido iepirkuma komisiju, kuras sastāvā ir vismaz pieci locekļi.

Esošā redakcijā: 63.pants. Sarunu procedūras piemērošana, nepublicējot paziņojumu par līgumu iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, ja: 1) pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi: a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 50 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas, b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs,

Izteikt šādā redakcijā: 63.pants. Sarunu procedūras piemērošana, nepublicējot paziņojumu par līgumu iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu, publiskiem būvdarbu un pakalpojumu līgumiem, ja: 1) pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi vai pakalpojumi, kuri sākotnēji netika iekļauti līgumā vai būvniecības projektā, bet kuri neparedzamu apstākļu dēļ kļuvuši nepieciešami iepriekš noslēgtā līguma izpildei, un tiek ievēroti šādi nosacījumi: a) kopējā līgumcena papildu iepirkuma līgumos nepārsniedz 25 procentus no iepriekš noslēgtā līguma līgumcenas, b) nepieciešamos papildu būvdarbus veic vai pakalpojumus sniedz iepriekš noslēgtā līguma izpildītājs.

Repše Jakānam ietur algu; Zaļūksni atbrīvo no amata

Pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā konstatētajiem pārkāpumiem, finanšu ministrs Einars Repše (JL) nolēmis disciplināri sodīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu, samazinot viņa algu, un Arti Zaļūksni, atlaižot viņu, portālu “Delfi” informēja FM Komunikācijas departamenta direktora vietnieks Aleksis Jarockis. VID amatpersonas sodītas par nepamatotu Finanšu policijas darbinieku atbrīvošanu no amata.

Jakāns sodīts ar mēnešalgas samazināšanu uz sešiem mēnešiem, ieturot 20% no viņa mēnešalgas, savukārt VID Personāla un stratēģiskās attīstības pārvaldes Personāla administrēšanas un juridiskās daļas vadītājs Artis Zaļūksnis atbrīvots no amata. Viņi pirms kāda laika bija no amata atbrīvojuši divus Finanšu policijas darbiniekus, kurus apsūdzēja žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonu sarunu noklausīšanā. Taču Zaļūksnim nebija šādu pilnvaru.

Papildus ministrs uzdevis uzsākt regresa prasības celšanu, lai nodrošinātu visu materiālo zaudējumu, kas valstij nodarīti VID amatpersonu prettiesisko rīkojumu rezultātā, segšanu no Jakāna un Zaļūkšaņa personīgajiem līdzekļiem. Tas skar atlīdzības izmaksu žurnālistes Ilzes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietā apsūdzētajiem finanšu policistiem Vasilijam Kivļonokam un Jānim Laizānam saistībā ar viņu atjaunošanu amatā un citām viņu iespējamajām prasībām tiesā.

“Ir nepieņemami, ka VID ierēdņu nekvalitatīvas pienākumu pildīšanas rezultātā valstij ir nodarīti būtiski materiāli zaudējumi, turklāt ar savu rīcību amatpersonas ir acīmredzami kaitējušas valsts interesēm,” uzsver Repše. Viņš norāda, ka ir nepieņemami, ka “VID atbildīgo amatpersonu rīcība kaitē visam dienestam – ja cilvēki, kas kontrolē nodokļu jomu, pieļauj tik elementārus pārkāpumus, tas rada šaubas par dienesta darbību kopumā. Es uzskatu, ka VID ir jābauda uzticība mūsu valsts uzņēmējos un katrā iedzīvotājā, rādot priekšzīmi ar savu darbību.”

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija pārbaudes rezultātā konstatēja, ka VID vadītāja Jakāna rīcībā – prettiesisku rīkojumu parakstīšanā – ir saskatāmi klaji nolaidīga attieksme pret saviem pienākumiem pārraudzīt visa dienesta darbību. Tāpat komisija secināja, ka Jakāna argumentācija par savas rīcības likumību un pamatotību ir klaji maldinoša un neatbilstoša, tādēļ pārbaudes rezultātā lemts, ka Jakāns ir vainīgs un disciplināri sodāms.

Savukārt VID amatpersonas Zaļūkšņa rīcībā komisija konstatēja rupjus juridiska rakstura pārkāpumus, jo Zaļūksnis ir tieši atbildīgs par prettiesisko rīkojumu sagatavošanu. Komisija arī secināja, ka Zaļūksnis kā valsts amatpersona zaudējis cieņu un uzticību, jo nav iespējams paļauties uz viņa turpmākās rīcības tiesiskumu un pamatotību. Šādas sekas ir vērtējamas kā atbildību pastiprinošs apstāklis, tādēļ komisija lēma, ka arī Zaļūksnis ir vainīgs un disciplināri sodāms, tomēr nebija vienisprātis par piemērojamā soda veidu. Finanšu ministrs, iepazīstoties ar komisijas atzinumu, lēma, ka atbrīvošana no amata ir atbilstošākais disciplinārsods.

Šis raksts ir pārpublicēts no ziņu portāla “Delfi.lv”.

Atjaunos socnodokļa griestus

Lai mazinātu iespējas no sociālās apdrošināšanas budžeta saņemt milzīgus bezdarbnieku pabalstus, Latvijā tiek plānots atjaunot sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus, kas tika atcelti no šī gada 1. janvāra.

Sauks pie atbildības patvaļīgus valsts ierēdņus

Reaģējot uz valsts iestāžu un ierēdņu pārmērīgo visatļautību, kāda uzņēmēju grupa plāno dibināt biedrību, kas turpmāk iestāsies par nodokļu maksātāju interesēm. „Nodokļu maksātāju biedrības” (NMB) dibinātāji uzskata, ka beidzot ir pienācis laiks pieprasīt lielāku atbildību no ierēdņiem un valsts amatpersonām.

Idejas autors Aigars Krīgalis stāsta, ka doma par organizācijas izveidi radusies, sastopoties ar aizvien pieaugošu ierēdņu nekompetenci un klaju nodokļu maksātāju interešu ignorēšanu. „Ekonomiskās krīzes apstākļos īpaši bīstama tendence starp valsts ierēdņiem ir nesodāmības un pārlieku lielas varenības sajūta,” norāda A.Krīgalis.

Uzņēmējs šīs patvaļas iemeslus skaidro ar ierēdņu prātos iesakņojušos domu, ka valsts aparāts tik un tā „piesegs” savu klerku nelikumības vai nolaidību. „Domāju, ka šāda apvienība varētu būt nozīmīgs solis pretī taisnīgākai un profesionālākai valsts iestāžu darbībai,” ir pārliecināts A.Krīgalis.

Topošās „Nodokļu maksātāju biedrības” pārstāvis nešaubās, ka organizācija spēs veiksmīgi iestāties par to, lai nodokļu maksātājs varētu prasīt godīgu, profesionālu un atbildīgu ierēdņu attieksmi. „Jau šobrīd mūsu rīcībā ir pietiekami resursi un pieredze, lai beidzot liktu ierēdņiem ieklausīties uzņēmēju un citu nodokļu maksātāju viedoklī,” uzsver A.Krīgalis.

Savu darbību organizācija plāno izvērst ne vien juridiskā, bet arī publiskā telpā. Šī mērķa īstenošanai biedrība veltīs lielas pūles sabiedriskās domas veidošanai un konkrētu problēmu atspoguļošanai plašsaziņas līdzekļos. Tāpat daudz tikšot strādāts pie tā, lai atbildīgās institūcijas sāktu reāli izvērtēt atsevišķu ierēdņu rīcību un kompetenci.

Biedrības dibinātāji domā arī par to, kā pavairot iespējas nodokļu maksātājiem pašiem iesniegt dažādus priekšlikumus valsts likumdošanas un izpildinstitūcijās. Tādā veidā veicinot likumīgu interešu lobēšanu, kā arī dodot uzņēmējiem iespēju jau savlaicīgi paust savu gribu lēmējinstitūcijām. Viens no NMB galvenajiem mērķiem būšot vēršanās pret bezatbildīgām ierēdņu darbībām tiesās un citās tam paredzētās institūcijās.

A.Krīgalis uzskata, ka šobrīd Latvijā slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. „Būtu muļķīgi sēdēt, gaidīt un ticēt, ka valsts iestāžu attieksme pret iedzīvotājiem un uzņēmējiem mainīsies pati no sevis,” saka Krīgalis. Viņš apgalvo, ka uzlabot situāciju par labu nodokļu maksātājam, var tikai un vienīgi paši nodokļu maksātāji. Bet labākais veids, kā to izdarīt, esot apvienoties šādā „Nodokļu maksātāju biedrībā”.

Biedrības dibinātāji aicina visus, kam ir interese vai ierosinājumi par šo projektu, sazināties ar viņiem, rakstot e-pastu uz adresi info@nodoklumaksataji.lv vai zvanot pa tālruni +371 20370525